Daba un Resursi

1.Ģeogrāfija 

Azerbaižāna ir izvietota Kaukāza dienvidaustrumu daļā, kura stiepjas vairāk nekā 800km garumā no Melnās līdz Kaspijas jūrai. Atrodoties Eiropas un Āzijas krustcelēs, valstij ir unikāla ģeogrāfiskā pozīcija, un tā saglabā savu nozīmi pasaules ekonomijai un kultūras saitēm. Azerbaidžāna ir apsakuta ar kalniem, kas aizņem vairāk nekā pusi no tās teritorijas: uz ziemeļiem ir Lielais Kaukāzs ar augstāko tā galotni Bazadyuzy – 4,466m (tā dienvidaustrumu daļa sasniedz Azerbaidžānu), uz dienvidrietumiem ir masīvā Transkaukāza augstiene stiepjas uz Armēniju un Gruziju, robežojas ar Mazo Kaukāzu, un uz dienvidiem Tališu Kalni.  Rietumos aiz Azerbaidžānas robežas, Lielais Kaukāzs un Mazais Kaukāzs ir saistīti ar Likh (Suram) grēdu uz austrumiem aiz plašās Kur-Araz zemienes. Malās ir slīpas ielejas un zemienes. Tādā veidā

 Azerbaidžanas virspuse līdzinās milgīgajai palpātnei ar asām kalnainām malām slīpām uz Kaspijas jūru. Papildus tam ir četras izolētas ielejas: viena uz ziemeļiem no Lielā Kaukāza (Gusar ieleja un Samur-Davači zemienes), cita ir Transkaukāza augstienē, (Nakhichivan Arazyani ieleja), trešā ir uz Abšeronas pussalas pazeminoties uz jūru un ceturtā ir Lankaran zemiene Tališu kalnu pakājē. Šīs visspilgtākās virsmas iezīmes, kopā ar ģeogrāfijas pozīcijas īpatnībām, dziļi raksturo unikālās dabas daudzveidību un veltes, kas ietver Kaukāza un Tuvo Austrumu iezīmes.

Vasaras līdzenumos lielākoties ir garas, sausas un karstas; ainava ir daļēji tuksnešaina, bet purvs, periodiski apludināts ar jūras ūdeni var tikt raksturots kā tuksesis. Lietus līst tikai auksto mēnešu laikā un lauksaimniecība bez ūdens ir neiespējama. Kalnos, stepēs un plānajos mežos iet kopā ar blīvu lapu koku platlapju mežu.  Lielajā un Mazajā Kaukāzā daudzas upes plūst no kalniem uz zemienēm. Lielās upes šķēso tos, kamēr mazās izžūst, piedzīvotjot dažādus šķērsļus un radot “sausās deltas”

            Zīmīgākie kontrasti Azerbaidžānas dabā nāk no atšķirības starp mitrajiem kalniem un sausajām ielejām. Mūsdienu panorāmiskais Azerbaidžnas skats, ar tās augstajiem kalniem ,vulkāniskajām augstienēm, ielejām un krastiem ir formējušies vairāk kā miljons gadu.

Garākā upe Azerbaidžānā ir Kur upe. Tā ir 1,515km gara (900km garumā Azerbaidžānā). Tā ir vienīgā upe derīga un nozīmīga transportēšanai Azerbaidžānā. Otra garākā upe ir Araz upe. Tā ir 1, 072 km gara. Kalnos ir vairāki tūkstoši mazu upju, kuras ir mazākas par 10km. Apmēram 800 upes Republikā ir no 10 līdz 100 km garas. 23 upes ir garākas par 100 km. Galvenās hidroelektrostacijas – Mingečevir un Varvarin strādā tieši uz Kur upes.

Kaspijas jūra ir lielākais sālsūdens ezers uz planētas. Tās izmērs un hidroloģiskais raksturs un izcelšanās deva tai nosaukumu – jūra.

2.Klimats

Azerbaidžānas reljefs rada diezgan labvēlīgus apstākļus, lai formētu siltu, mērenu klimatu lielākajā alsts daļā: Lielais Kaukāzs kalpo par dabīgo barjeru, lai aukstās gaisa masas nenonāktu no Ziemeļiem, un Mazais Kaukāzs nodrošina aizsardzību no karstajā tropiskajāgaisa masām no Dienvidiem. Lai vai kā, ziemā aukstās gaisa masas ieplūst Azerbaidžānas teritorijā no Ziemeļiem, radot vētras,, sniegputeņus un stipru salu.

Azerbaidžānā ir 9 no 11 klimatiskajām zonām. Jūlija un Augusts ir karstākie mēneši Azerbaidžānā. Sezonu maiņa un ilgums Azerbaidžānās nav noteikti. Pavasaris iesākas Marta sākumā. Vasara ir pati garākā sezona, no maija beigām līdz vidus, vai pat oktobra beigām, kad laikapstākļi ir sausi un karsti. Rudens sākas oktobrī, kad karstums krītas un dažreiz līst. Parasti laikapstākļi ir silti un saussi, tāpēc rudens Azerbaidžānās tiek uzskatīts par “samtainu” sezonu. Ziema Azerbaidžānā ir maiga. Temperatūras, kas būtu zemāka par nulli ir reta parādība. Tikai neierasti aukstā ziemā ir bargs sals. Aukstākie mēneši ir Janvāris un Februāris. Ir 9 klimatiskās zonas valstī, variējot no sausas un mitras subtropiskās uz augstieņu tundru , ar ekstrēmās tempretatūrām no -45 augstienēs līdz +44 grādiem zemienēs.

3.Flora

Azerbaidžānas teritorija ir mājas apmēram 4,100 veģetācijas sugām. Apmēram 200 ir vietējās izcelsmes, kuras nav atrodamas nekur citur kā Azerbaidžānā un kaimiņu teritorijās. Kalnainie meži klāj apmēram 10% no visas Azerbaidžānas teritorijas un aug apmēram augstumā no 600-700 līdz 1800 metriem. Šie meži ir lapu koki un galvenās koku sugas ir ozols, papele, osis, vītols, riekstu koki.

Kalnu meži klāj apmēram 10% no visas Azerbaidžānas teritorijas un aug augstienēs no 600-700 līdz 1800 metriem. Azerbaidžānas flora ir vērtīga izejmateriālu avots, pārtikas produkts un būvmateriāls.

4.Fauna

Vairāk kā 12 000 dzīvnieku sugu mīt Azerbaidžānā, no kuriem 92 ir zīdītāji, 350 putni, 49 rāpuļi, tikai 9 ir amfībijas, 88 zivis, un 10 000 kukaiņi. Līdzīgi kā veģetācija, Azerbaidžānas dzīvnieku pasaule var tikt ietekmēta pēc dabas vēstures. Vairākas zooģeogrāfiskās provinceses definētas, katra no tām raksturota pēc tās faunas.Vairāk kā 100 sugas ir iekļautas Azerbaidžānas “sarkanajā grāmatā”. Zemienēs ir plaši izplatīti zaķi, vilki, lapsas, džeirāni. Kūras un Araksas ielejās ir izplatītas meža cūkas,brieži, āpši, šakāļi. Kalnos ir izplatīti brieži, lūši, lāči, Dagestānas tūri, kalnu kazas, meža kaķi, āži. Ir sastopami arī mežonīgie mufloni un leopardi, bet leopardi pēdējā laikā ir kļuvuši par reti sastopamiem. Liela dažādība pastāv starp putniem. Azerbaidžānas teritorijā ir sastopami fazāni, pelikāni, flamingo,dzērves. Azerbaidžānas Sarkanajā grāmatā ir ierakstīti 108 dzīvnieku sugas, tajā skaitā 14 mugurkaulnieku sugas, 36 putnu sugas, 13 abinieku un zīdītāju sugas, 5 zivju sugas, kā arī 40 kukaiņusugas.

Azerbaidžānā ir sastopami 8 nacionālie parki, kas sargā dabu un dzīvniekus, kas ir pakļauti izmiršanai. No tiem 2003. gadā ir dibināti Zangezuras Nacionālais parks, Širvanas Nacionālais parks un Ag - Gola Nacionālais parks. 2004. gadā ir dibināti Hirkana Nacionālais parks un Altiagadža Nacionālais parks. 2005. gadā ir dibināts Apšeronas Nacionālais parks. 2006. gadā ir dibināts Šahdaga Nacionālais parks, bet 2008. gadā Goigola Nacionālais parks. Lielākais ir Šahdaga nacionālais parks, kura platība ir 115 900 hektāri. Mazākais ir Apšeronas Nacionālais parks, kura platība ir 783 hektāri.

5.Dabas resursi

5.1. Nafta un dabasgāze ir nozīmīgākie Azerbaidžānas eksporta produkti, kas uztur 50% valsts ekonomikas. Naftas vads iet no Azerbaidžānas uz Gruziju un no Gruzijas uz Turciju. Šo naftas cauruļvadu sauc par BTD (Baku - Tbilisi - Džejhana) (azerbaidžāņu: Bakı - Tiflis - Ceyhan). 2015. gadā plānots būvēt dabasgāzes cauruļvadu, kas sūtīs gāzi uz Eiropu, cauri Bosfora šaurumam. Teritorijā ir atrodamas dzelzs, rūdas, marmora, alumīnija, dolomīta, molibdēna u.c. atradnes.