Vispārējā informācija

AZERBAIDŽĀNAS REPUBLIKA

(īsa vispārēja informācija)

Dibināšanas gads: 1918.gada 28 maijs

Iestāšanās ANO: 1992.gada 2 marts

Iestāšanās Eiropas Padomē: 2001.gada 17 janvāris

Platība: 86, 600 km²

Galvaspilsēta: Baku

Valūta: manats (AZN)

Azerbaidžānas Republikas simboli:

VALSTS KAROGS

Azerbaidžānas Republikas valsts karogs sastāv no trim vienādām horizontālām svītrām. Katrai no tām ir sava nozīme: zilā krāsa nozīmē piederību pie tjurku grupas un simbolizē tjurku tautas, sarkanā krāsa nozīmē progresu un valsts attīstību, zaļā krāsa un pusmēness nozīmē piederību islāmam. Pa vidu sarkanajai svītrai ir 8 staru zvaigzne, simbolizē 8 tjurku (oguzu) tautas un piederību pie tām. Karoga izmērs ir 1: 2.

VALSTS ĢERBONIS

Azerbaidžānas Republikas Valsts ģerbonis simbolīzē Azerbaidžānas valsts neatkarību. Ģerboņa centrā ir attēlots uguns, kas nozīmē Uguns valsti, krāsas, kas attēlotas uz ģerboņa ir Azerbaidžānas Republikas karoga krāsas, 8 starainā zvaigne simbolizē 8 tjurku (oguzu) tautas, ozolu lapas simbolizē Azerbaidžānas bagātību un spēku.

VALSTS HIMNA

Mūzika: Uzejirs Hadžibejovs

Vārdi: Ahmeds Džavads

Azərbaycan, Azərbaycan!

Ey qəhrəman övladın şanlı Vətəni!

Səndən ötrü can verməyə cümlə hazırız!

Səndən ötrü qan tökməyə cümlə qadiriz!

Üç rəngli bayragınla məsud yaşa!

Minlərlə can qurban oldu,

Sinən hərbə meydan oldu!

Hüququndan keçən əsgər!

Hərə bir gəhrəman oldu!

Sən olasan gülüstan,

Sənə hər an can qurban!

Sənə min bir məhəbbət

Sinəmdə tutmuş məkan!

Namusunu hifz etməyə,

Bayrağını yüksəltməyə,

Cümlə gənclər müstaqdır!

Şanlı Vətən, Şanlı Vətən!

Azərbaycan, Azərbaycan!

Valsts svētki:

Jaunais gads: 1-2.janvāris

Starptautiskā sieviešu diena: 8.marts

Novruza svētki: 20-24.marts

Uzvaras diena: 9.maijs

Republikas diena: 28.maijs

Azerbaidžānas Tautas Nacionālās glābšanas diena: 15.jūnijs

Azerbaidžānas Republikas Bruņoto Spēku diena: 26.jūnijs

Valsts neatkarības diena: 18.oktobris

Azerbaidžānas Republikas valsts karoga diena: 9.novembris

Azerbaidžānas Republikas Konstitūcijas diena: 12.novembris

Nacionālās atdzimšanas diena: 17.novembris

Azerbaidžāņu nacionālās solidaritātes diena: 31.decembris

Reliģiskie svētki

Gurban svētki – 2 dienas

Ramadana svētki – 2 dienas

Atceres dienas:

Visas tautas sēru diena: 20.janvāris

Hodžalinas genocīda un nacionālā sēru diena: 26.februāris

Azerbaidžāņu tautas genocīda diena: 31.marts

Ģeogrāfija:

• 86,600 kv.m. platības (12 % meži, 1,7% ar ūdeni klātas virsmas, 54,9 % zemes ir derīgi izmantošanas lauksaimniecībā, no kuriem 31,1 % ir ganības, 31,4 citas zemes.
• Vidējā gaisa temperatūra (uz 2014.gadu): +13,4
• Maksimālā vidējā mēneša gaisa temperatūra: +28,5
• Minimālā vidējā mēneša gaisa temperatūra: +2,9
• Vidējais gada nokrišņu daudzums: 387,7 mm

Valsts robežas:

Dienvidos robežojas ar Irānu (765 km) un Turciju (15 km), ziemeļos ar Krieviju  robežas garums ir 390 km, ziemeļrietumos ar Gruziju – 480 km, rietumos ar Armēniju 1007 km gara robeža. Kaspijas jūras garums 456 km.

Administratīvo vienību skaits:

Autonoma republika: 1

Rajoni: 66

Pilsētas (kopā): 78, no kurām 14 ir autonomas

Apdzīvotas vietas: 261

Lauku teritoriālās vienības: 1727

Iedzīvotāji: (uz 01.01.2015.gadu)

Iedzīvotāju skaits: - 9593,0²⁾ (100%)

• Pilsētas iedzīvotāji: 5098, 3 (53,1 %)
• Lauku iedzīvotāji: 4494,7 (46,9 %)
• Vīrieši: 4775,8 (49,8 %)
• Sievietes: 4817,2 (50,2 %)

Iedzīvotāju skaits uz 1 kvadrātmetru  - 111. Iedzīvotāju skaits valsts galvaspilsētā Baku – 2204,2.

Iedzīvotāju nacionālā daudzveidība: (procentos attiecībā uz kopējo iedzīvotāju skaitu):

azerbaidžāņi – 91.6 %

lezgīni – 2,0 %

krievi – 1,3 %

tališi – 1,3 %

armēņi – 1,3 %

avari – 0,6 %

turki – 0,4 %

tatari – 0,3 %

tati – 0,3 %

ukraiņi – 0,3 %

gruzīņi – 0,1 %

ebreji – 0,1 %

kurdi – 0,1 %

udīni – 0,04 %

hinaligas iedzīv. – 0,02 %

citi – 0,1 %

Valsts valoda: azerbaidžāņu

Reliģija: Azerbaidžānas Republikā reliģija ir nodalīta no valsts pārvaldes. Visas reliģijas ir vienlīdzīgas likuma priekšā.

Lielākā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi. Šobrīd Azerbaidžānā ir reģistrētas vairāk nekā 360 reliģiskas kopienas, no kurām 31 nepieder pie islāma kopienām. Kristietība tiek pārstāvēta ar pareizticīgo, katoļu un protestantu kopienām, kā arī dažādām sektantu biedrībām. Azerbaidžānā ir arī 3 ebreju kopienas – kalnu ebreju, aškenazi ebreju un gruzīnu ebreju kopienas.

Politiskā struktūra: Azerbaidžāna ir demokrātiska, unitāra, konstitucionāla republika. Valdība darbojas uz varas dalīšanas principa, runājot par varas īstenošanu, politiskās sistēmas pamatā ir prezidenta režīms.

Valsts galva: Prezidents

Valsts galva tiek ievēlēta ik pēc 5 gadiem, izmantojot aizklāto balsošanu. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs tika ievēlēts 2013.gada 10.oktobrī.

Azerbaidžānas Republikas likumdošanas vara: Īsteno Parlaments jeb Milli Medžlis, kuras sastāvā ir 125 deputāti. Pēdējās vēlēšanas Milli Medžlisā notika 2010.gada 7.novembrī, tika ievēlēti 105 vīrieši (84 %), 20 sievietes (16%).

Tiesu vara izpilda Azerbaidžānas Republikas Konstitucionālā, Augstākā, Apelācijas un Tiesa ekonomikas jautājumos.

Azerbaidžānas politiskā sistēma balstās uz daudzpartiju sistēmu un plurālisma principiem. Šobrīd Azerbaidžānā ir reģistrētas un darbojas 55 politiskās partijas. Partijas piedalās valsts politiskājā dzīvē caur likumdevēju un pašvaldību iestādēm. Tāpāt valstī darbojas 4000 sabiedriskās organizācijas.

1) 1918.gada 28.maijā teritorijas platība bija 114 tūkstotis kv.m., 1920.gada 28.aprīlī šīs teritorijas (Goiča un Zangezura) tika okupētas no Padomju Krievijas puses, savukārt 1924.gadā tika nodotas Armēnijai.

2) No kopējā iedzīvotāju skaita 1 miljons ir bēgļi.

3) No 2015.gada janvāra līdz 2015.gada jūlijam.