Rīga tika atvērts Azerbaidžānas informācijas centrs

Rīgā, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā Bibliotēkā, kura ir viena no lielākajām bibliotēkām Latvijā, notika Azerbaidžānas informācijas centra atklāšana.

Azerbaidžānas vēstniecība Latvijas Republikā uzdāvināja vairāk nekā 500 vērtīgu grāmatu eksemplāru Akadēmiskajai Bibliotēkai. Šie materiāli aptver bagātu Azerbaidžānas nacionālās kultūras mantojumu.

Starp izdevumiem ir grāmatas par nacionālā līdera Heidara Alijeva dzīvi un viņa politisko aktivitāti, par Prezidentu Iļhamu Alijevu, kā arī par vēsturi, filozofiju, literatūru, mūziku. Tika dāvināti arī azerbaidžāņu rakstnieku un dzejnieku apkopotie krājumi.

Kolekcijā ir arī grāmata-albūms “20.janvāris – asiņainā un drošsirdīgā mūsu vēstures lapaspuse”,  kas ir Prezidenta Administrācijas sabiedriski-politisko jautājumu nodaļas un Azerbaidžānas valsts informācijas aģentūras AZERTADŽ  kopīgais projekts.

Starp grāmatām ir latviešu dzejnieka Ulda Bērziņa tulkotais azerbaidžāņu eposs “Dede Gorgud”, kā arī Azerbaidžānas vēstures grāmata latviešu valodā, kuras autors – Azerbaidžānas kultūras centra “Odžag” vadītājs Romāns Alijevs.

Azerbaidžānas vēstnieks Džavanširs Ahundovs, sveicinot viesus, uzsvēra, ka informācijas centrs būs ļoti nozīmīgs Latvijas-Azerbaidžānas sakaru padziļināšanai un attīstīšanai, kā arī Latvijas azerbaidžāņu nacionālās un kultūras identitātes saglabāšanai. “Ceru, ka informācijas centrs kļūs par azerbaidžānas propagandas izplatītāju un ieaudzinās mīlestību pret azerbaidžānas kultūru,” teica vēstnieks.

Dž.Ahundovs pievērsa uzmanību, ka grāmatas, kas tika uzdāvinātas Akadēmiskajai Bibliotēkai, aptver vēstures, materiālās kultūras pieminekļu, bagātas literatūras, mākslas un mūzikas materiālus, ar kuriem, ne bez pamata, lepojas azerbaidžāņu tauta.

Vēstnieks atzīmēja informācijas centra atvēršanas aktuālitāti, ņemot vērā Kalnu-Karabahas konfliktu. Dž.Ahundovs pastāstīja par Armēnijas agresiju, par 20% sensenas azerbaidžāņu zemes okupāciju. Mēs ceram, ka šīs Centrs sekmēs to, ka latviešu biedrība iegūs uzticamu un patiesu informāciju arī par Kalnu-Karabahas konfliktu, par armēņu propagandas spēku, notiekošo vēstures falsifikāciju un par azerbaidžāņu tautas bagātīgo kultūras mantojumu, atzīmēja vēstnieks. 

Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš novēlēja aktīvu darbību Centram par labu abām tautām.

“Iepazīšanās ar citās valsts vēsturisku un kultūras mantojumu vienmēr paplašina redzesloku,” teica Venta Kocere, Latvijas Universitātes Akademiskās Bibliotēkas direktore. Viņa izteica vēlmi attīstīt un uzturēt ciešas attiecības starp Latvijas un Azerbaidžānas bibliotēkām un kultūras institūcijām. Izteicot pateicību Azerbaidžānas vēstniekam par Centra atklāšanu vienā no Latvijas lielākajām bibliotēkām, direktore ierosināja atvērt Latvijas Republikas jubilejā Latvijas informācijas centru Baku Valsts Universitātē.

Azerbaidžānas kultūras centra “Odžag” vadītājs Romāns Alijevs nosauca Centra atklāšanu par svarīgu notikumu gan Latvijā, gan Azerbaidžānā. R. Alijevs akcentēja, ka izveidotais informācijas resurss ir informatīvi un kultūrāli daudzveidīgs, kas ļaus iegūt nepieciešamu informāciju par Azerbaidžānu ne tikai Latvijas pētniekiem, bet arī mūsu tautiešiem.

Nikolajs Džahašvili, Tbilisi Universitātes profesors, pasvītroja, ka Azerbaidžāna un Gruzija ir brāļu tautas un labi partneri.

Dž.Ahundovs iesniedza pateicības rakstus Akadēmiskās Bibliotēkas direktorei Ventai Kocerei par ieguldījumu un Azerbaidžānas informācijas centra atklāšanas organizēšanu. Pateicības rakstus saņēma arī azerbaidžāņu uzņēmēji Rafiks Sejfullajevs un Zijafets Ibragimovs par Centra atklāšanas finansiālo atbalstu.

Ir vērts atzīmēt, ka Akadēmiskās Bibliotēkas fondos glābājas 1,3 milj. eks. grāmatu, 1,8 milj. eks. periodisko izdevumu, gandrīz miljons rokrakstu vienību, 32 700 eks. reto grāmatu un seniespieddarbu.