Azerbaidžānas Republikas Ārlietu ministrijas Preses dienesta departamenta komentārs par EP delegācijas attiecībām ar Dienvidkaukāzu Kopīgo paziņojumu

Eiropas Parlamenta (EP) deputātu, attiecībām ar Dienvidkaukāzu delegācijas priekšsēdētājas, Eiropas Parlamenta deputātes Marinas Kaljurandas, Eiropas Parlamenta pastāvīgās referentes par Armēniju, Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Kovačeva un Eiropas Parlamenta pastāvīgā referenta par Azerbaidžānu EP deputātes Željanas Zovko kopīgais paziņojums, par "nepieciešamību atsākt sarunas par Kalnu Karabahas konflikta noregulēšanu" liecina, ka Eiropas Parlamenta deputāti joprojām nav pilnībā informēti par pašreizējo situāciju reģionā, neskatoties uz to, ka viņi galvenokārt runā no miera un stabilitātes nostājas nodrošināšanas reģionā, pamatojoties uz starptautisko tiesību pamatprincipiem.

Pirmkārt, mēs vēlētos pievērst Eiropas Parlamenta locekļu uzmanību faktam, ka Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts, kuru Eiropas Parlaments jau daudzus gadus ir aicinājis savās rezolūcijās atrisināt, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem, kā arī uz ANO Drošības padomes rezolūcijām, ir beidzies,  Azerbaidžāna ir nodrošinājusi savu teritoriālo integritāti un īstenojusi attiecīgo ANO Drošības padomes 1993. gada rezolūciju. Citiem vārdiem sakot, Azerbaidžāna ir vadījusies pēc Helsinku Nobeiguma akta robežu neaizskaramības un valstu teritoriālās integritātes principiem, uz kuriem atsaucas Eiropas Parlamenta locekļi un kas ir starpvalstu attiecību pamats.

Ar trīspusējo paziņojumu, kas ir parakstīts 2020. gada 10. novembrī, reģionā ir parādījusies jauna realitāte. Ir apsveicami, ka Eiropas Parlamenta locekļi atzīmēja, ka trīspusējais paziņojums nodrošināja stabilitāti reģionā. Jo šajā posmā, lai nodrošinātu mieru un drošību reģionā, kā arī lai izveidotu uzticību starp pusēm, ir svarīgi īstenot 10. novembra trīspusējo līgumu un veikt attiecīgus pasākumus šajā virzienā.

Savukārt Azerbaidžānas puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu paziņojumu, tostarp atrisinātu humānos jautājumus, taču Armēnijas puses apņemšanās ievērot šo paziņojumu, kuru tā ir parakstījusi, rada jautājumus. Būtu labi, ja Eiropas Parlamenta locekļi jautātu Armēnijas pusei, kāpēc viņi gandrīz 20 dienas pēc kopīga paziņojuma parakstīšanas par karadarbības pārtraukšanu uz Azerbaidžānas teritoriju nosūtīja diversantu grupu. Iespējams, tad Eiropas Parlamenta deputāti būtu sapratuši, ka pieminētie armēņu karavīri nav karagūstekņi, bet teroristu sabotāžas grupas dalībnieki, kas pēc pamiera pasludināšanas tika mērķtiecīgi nosūtīti uz Azerbaidžānas teritorijām. Kopumā, Armēnijas militārā personāla nosūtīšana uz Azerbaidžānas teritoriju terora aktu veikšanai pēc pamiera paziņošanas, skaidri parāda Armēnijas necieņu pret Austrumu partnerības pamatprincipiem, kuras dalībvalsts viņa ir, un par Eiropas vērtībām vispār.

Kas attiecas uz kultūras mantojumu, Eiropas Parlamenta locekļiem būtu labi jāapzinās, ka gadu desmitiem ilgi Armēnijas puses nelikumīgo darbību rezultātā okupētajās Azerbaidžānas teritorijās gandrīz viss vēsturiskais, kultūras un reliģiskais mantojums ir iznīcināts, un darbības, kas saistīti ar šo pieminekļu iznīcināšanu, izlaupīšanu, to izcelsmes maiņu, jābūt klasificētām ka kara noziegumiem. Lai arī Azerbaidžāna šo jautājumu ir izvirzījusi starptautiskās platformās, tostarp mūsu kontaktu laikā ar ES institūcijām, ir žēl, ka Eiropas Parlamenta locekļi vēl nav snieguši nevienu paziņojumu par šo jautājumu. Mēs vēlētos pievērst Eiropas Parlamenta deputātu uzmanību tam, ka visi Karabahas pieminekļi pieder Azerbaidžānas tautas vēsturiskajam, kultūras un reliģiskajam mantojumam. Azerbaidžāna ir daudzkultūru valsts, un visi tās teritorijā esošie pieminekļi ir aizsargāti valsts līmenī. Arī turpmāk mūsu valsts bagātīgā mantojuma aizsardzība tiks nodrošināta augstā līmenī, kā arī tiks veikta pieminekļu atjaunošana, uzturēšana un rekonstrukcija atbrīvotajās teritorijās.