Azerbaidžānas Republikas Ārlietu ministrijas paziņojums 20. janvārī - Nacionālajā sēru dienā

2023. gada 20. janvāris

1990. gadā naktī no 19. uz 20. janvāri pēc PSRS vadības pavēles Padomju armijas un speciālo spēku vienību, kā arī iekšlietu karaspēka kontingentu militārās agresijas rezultātā pret Azerbaidžanu Bakū, Sumgajitā, Lenkorānā un Ņefčalā masveidā tika nogalināti civiliedzīvotāji, tostarp bērni, sievietes un veci cilvēki. Okupācijas spēku militārās agresijas rezultātā bija nogalināti 150 civiliedzīvotāji, smagi ievainoti 744 cilvēki un 4 cilvēki bezvēsts pazuda.

Padomju armija, kas tika nosūtīta uz valsti, lai vardarbīgi apspiestu azerbaidžāņu tautas masu protestus un nacionālās neatkarības kustību, kas sākās, reaģējot uz PSRS vadības diskriminējošo politiku pret Azerbaidžānas tautu, simtiem tūkstošu azerbaidžāņu deportāciju no viņu vēsturiskajām zemēm tagadējās Armēnijas teritorijā un Armēnijas nepamatotajām teritoriālajām pretenzijām pret Karabahu, īstenoja bezprecedenta civiliedzīvotājiu masu noslepkavošanu, rupji pārkāpjot starptautiskās tiesības un Konstitūciju (Satversmi).

1990. gada 21. janvārī, tūlīt pēc traģiskajiem notikumiem, Azerbaidžānas pastāvīgajā pārstāvniecībā Maskavā nacionālais līderis Heidars Alijevs, demonstrējot savu solidaritāti ar Azerbaidžānas tautu, stingri nosodīja pret azerbaidžāņu tautu pastrādāto noziegumu un pieprasīja politisku un juridisku masu slepkavošanu izvērtējumu un vainīgo sodīšanu.

1994. gada februārī Milli Medžlisa (Parlamenta) speciālajā sesijā nevainīgu cilvēku brutālā nogalināšana 1990. gada 20. janvārī tika kvalificēta kā militāra agresija un noziegums un 1994. gada martā tika pieņemts lēmums "Par traģiskajiem notikumiem Baku 1990. gada 20. janvārī”, kurā 20. janvāris tika pasludināts par valsts sēru dienu.

20. janvāra traģēdija izšķiroši ietekmēja Azerbaidžānas nacionālās identitātes veidošanos un kļuva par pagrieziena punktu Azerbaidžānas neatkarības atjaunošanā. Azerbaidžānas iedzīvotāji, kas pirms 33 gadiem tika pakļauti padomju režīma militārajai, politiskajai un morālajai agresijai, izrādīja uzticību savām vēsturiskajām cīņas tradīcijām. Šajā traģiskajā dienā dzimtenes dēli, kuri atdeva savu dzīvību, aizstāvot taisnību, uzrakstīja spožu lappusi mūsu tautas varonīgajā hronikā. 1990. gada 20. janvārī, kas mūsu vēsturē tika atzīmēta ne tikai kā traģēdijas diena, bet arī kā nacionālā lepnuma diena, azerbaidžāņu tauta apliecināja visai pasaulei, ka ir pelnījusi dzīvot brīvi, suverēni un neatkarīgi.

Neskatoties uz to, ka ir pagājuši 33 gadi, 20. janvāra notikumiem, kas ir viens no briesmīgākajiem 20. gadsimtā pastrādātajiem noziegumiem, kurā tika rupji pārkāpti visi starptautiskie juridiskie dokumenti, netika dots starptautisks juridisks vērtējums. Bijušās Padomju Savienības vadība tiešā veidā ir atbildīga par šo noziegumu. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām 20. janvāra traģēdija būtu kvalificējama kā noziegums pret cilvēci, un tās ierosinātāji un vaininieki ir jāsoda.

Šodien mūsu varonīgo mocekļu dvēseles, kas atdeva savas dzīvības par Azerbaidžānas neatkarību, kā arī par mūsu valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, priecājās. Uzvaroša virspavēlnieka vadībā drosmīgā Azerbaidžānas armija atbrīvoja mūsu teritorijas, kuras bija okupētas 30 gadus, un tika atjaunota Azerbaidžānas teritoriālā integritāte. Darbībām, kas būtu vērstas pret Azerbaidžānas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, arī turpmāk būs atbilstošā atbilde.

Mēs vēlreiz ar dziļām skumjām pieminam mūsu visdārgākos tautiešus, kuri ziedoja savas dzīvības mūsu valsts teritoriālās vienotības, tautas brīvības un valsts neatkarības labā.