Rīgā noticis “apaļais galds”, veltīts lieliskā līdera Hejdara Alijeva 93. Dzimšananas dienai

10.maijā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā noticis “apaļais galds” par tēmu “Azerbaidžānas valsts veidošanās: attīstība un perspektīvas”, kas veltīts lieliskā līdera Hejdara Alijeva 93. Dzimšananas dienai.

Pasākumā piedalījās Azerbaidžānas Republikas vēstnieks Latvijā Džavanširs Ahundovs, vēstures zinātņu doktors, Latvijas vēstures institūta, 20.gadsimta vēstures nodaļas vadītājs Latvijā Ainārs Lerhis., Azerbaidžānas kultūras centra Odžag galva Romāns Alijevs, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas direktore, filoloģijas zinātņu doktors Venta Kocere, apvienības Azeri galva Ulduzhans Ahmedovs, galvenais redaktors žurnālam Otkritii gorod Tatjana Fast, biznesa kluba Smart vadītājs Vladimirs Vigmans, teātra institūta B.Šukina vārdā nosauktā prifesors Mihails Borisovs, Latvijas Nacionālā teātra vadošais aktieris Jakovs Rafalsons, diplomāti, mēdiju pārstāvji.

Azerbaidžānas kultūras centrs Odžag galva Romāns Alijevs, iesākot pasāukumu, atzīmēja, ka šodien azerbaidžāņi visa pasaulē atzīmē lieliskā līdera, izcilā politiskā darboņa, mūsdienu Azerbaidžānas valsts dibinātāja Heidara Alijeva dzimšanas dienu. Tika atzīmēts, ka Heidara Alijevam pieder īpaši nopelni neatkarības un suverenitātes saglabāšanā Azerbaidžānā, izpostītās ekonomikas  atdzimšanā, kā stipras valsts kļūšana, liktenīgo ideju realizācija valstij.

Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā Džavanširs Ahundovs, sveica apaļā galda dalībniekus,sniedza plašu informāciju par Azerbaidžānas valsts radīšanu, attīstību. Vēstnieks pastāstīja par Azerbaidžānā pirmo izveidoto islama Austrumos demokrātisko republiku,Azerbaidžānas tautas sabiedriski-politisko attīstību, Azerbaidžānas sabiedrības modernizācijas procesu 19.gs sākumā 20.gadsimtā, naftas faktora ietekmiuz Azerbaidzānas ekonomikas veidošanos, Azerbaidžānas valstiskuma svarīgumu pasaules ģeeopolitiskajā un ģeoekonomiskajā attiecību sistēmā.  Īpaši tika atzīmēta armēņu pārcelšanas uz Azerbaidžānas zemēm negatīvā loma.

10. maijā, teica Dž.Ahundovs, visnacionālā līdera Heidara Alijeva dzimšanas diena – izcilā valsts darboņa, pasaules mēroga politiskā līdera. Bijušā PSRS laikā, kad viņš vadīja Azerbaidžānu, Heidars Alijevs ielika pamatus, lai veidotu Azerbaidžānas neatkarību, radot republikā fabrikas, ražotnes, apstrādes rūpnīcas. Tika radītas militārās mācību iestādes azerbaidžāņu jauniešiem, kuru absolventi vēlāk kļuva par azerbaidžāņu oficieru korpusa kodolu.

Tāpat vēstnieks pastāstīja par 1990.gada 20.janvāra notikumiem, kuri kļuva par lūzuma momentu azerbaidžāņu tautas liktenī. Tieši visnacionālais līderis Hejdars Alijevs pirmais  deva politiski-tiesisko novērtējumu janvāra aiņainajiemnotikumiem. Izcilais politiķis,atzīmēja Dž.Ahundovs, veica ģeopolitisko un ģeoekonomisko revolūciju, parakstot 1994.gadā ar vadošajām naftas kompānijām vēsturisko Gadsimta vienošanos. Viņš atzīmēja neaizstājamo azerbaidžānas tautas visnacionālā līdera Hejdara Alijeva lomu valstiskuma formēšanā, stiprināšanā un nacionālisma attīstīšanā.

Vēstures zinātņu doktors, Latvijas vēstures institūta 20.gs vēstures nodaļas vadītājs Ainārs Lerhis atzīmēja vēsturiskās paralēles starpAzerbaidžānas un Latvijas izglītību un valstiskuma attīstību, kuras atkal atguva neatkarību pēc PSRS sabrukuma.A. Lerhis pastāstīja par tviešu tautas nacionālās pašapziņas formēšanāsavijas valsts veidošanas.

Latvijas universitātes Akadēmiskās bibliotēkas direktore, filoloģisko zinātņu doktors Venta Kocere uzstājās ar prezentāciju Latvijas –Azerbaidžānas starpkultūru dialogs. Ar slaidu palīdzību V.Kocere pastāstīja par kultūras saišu veidošanos starp mūsu valstīm.

Bibliotēkas direktore stādīja priekšā retas grāmatas un izdevumus, tajā skaitā Baku-latviešu biedrības hartu, kas datēta ar 1910.gadu. 19. un 20.gadsimta mijā, atzīmēja V.Kocere, Azerbaidžānā ilgus gadus pavadīja rakstnieks un mākslinieks Jānis Jaunsudrabiņš, rakstnieks Ernests Birznieks – Upītis, Pāvils Rozītis, Sudrabu Edžus, Jānis Boinovskis un Augusts Berce. Ilgi viesojās Azerbaidžānā Andrejs Upītis, Latviešu biedrības Baku dzīvē aktivi piedalījās vēlāk izcilais latviešu diplomāts Antons Balodis, bet operā dirižēja lieliskais latviešu kompozitors Jāzeps Mediņš.

Teātra Institūta profesors B. Šukina, režisors – direktos Mihails Borisovs pateicās tiem, kas uzstājās par tik interesanto vēstījumu Azerbaidžānas un Latvijas vēsturē.

Pasākumā azerbaidžāņu kultūras centra Odžag vadītājs Romāns Alijevs viesiem uzdāvināja savu grāmatu “Līkumainie Azerbaidžānas vēstures ceļi”, izdotu latviešu valodā.